Bronza. Materiāla īpašības un kopšanas ieteikumi

Materiāla raksturs

Bronza ir materiāls, kas savu neatkārtojamo šarmu atklāj tikai pēc ilgstošas lietošanas. Sūbējums, kas attīstās tikai laika gaitā, piešķir bronzas rokturiem īpašu estētisku valdzinājumu. Pulētie bronzas izstrādājumi gaisa un laika apstākļu ietekmē kļūst tumšāki. Šis sūbējums netiek uztverts kā materiāla bojājums, gluži otrādi - kā cēlas novecošanas liecība un vērtība, kas rodas mainoties. Sūbējums turklāt arī sargā materiāla virsmu kā dabīga lakojuma kārta. Dabiskais novecošanas process, tā radītais skaistums, zemes krāsu toņi un materiāla siltais starojums piešķir bronzas rokturiem īpašu radošu spēku.

Materiāla īpašības

Tāpat kā misiņš, bronza nav dabas produkts, bet cilvēka izgudrojums jau sensenos laikos. Bronza veidojas kā vara un alvas sakausējums. Pretēji tīram varam, kas ir relatīvi mīksts materiāls, bronza ar savu alvas piejaukumu uzrāda augstu izturību un cietību. Rokturu industrijā tiek izmantots sakausējums CuSn8, kuru veido 92% vara un 8% alvas (materiāla nr.: 2.1030). Šim materiālam raksturīga izcila izturība pret koroziju, augsta stiepes pretestība un liela cietība. Sakausējuma augstās nodiluma izturības dēļ bronzu ieteicams izmantot ikdienas priekšmetiem, kas pakļauti lielai slodzei.

Materiāla pielietojuma lauks

Ir pagājuši gadi, kuros arhitektūrā raksturīgs bija nerūsējošā tērauda uzplaukums un lietišķi funkcionālā formas valoda. Arvien biežāk parādās tieksme pēc jauna materiāla ar svaigu izstarojumu. Bronzas priekšmetus ieteicams izmantot silto krāsu toņu vidē vai kā apzināti niansētu akcentu iejūtīgā dizainā. Kā šarmanta pagātnes reminiscence, bronzas rokturi lieliski iederēsies arī ēku restaurācijas projektos, kur tiek saglabāta vai mūsdienīgi interpretēta tradicionālā arhitektūra.

Materiāla apstrāde

Speciālā rūpnīcas procesā būvkalumi tiek iepriekš ķīmiski apstrādāti, imitējot dabīgo materiāla novecošanas procesu. Tā rezultātā rodas bronzai tipisks sūbējums, kas ne ar ko neatšķiras no dabīgā.

Paša materiāla īpašību un ķīmiskā vecināšanas procesa dēļ, bronzai iespējamas krāsas gradācijas, kas nav uzskatāmas par apstrādes kvalitātes trūkumu. Krāsas toņa nianses rodas atkarībā no vecināšanas procesa klimatiskajiem un ražošanas apstākļiem. Rokturus pastāvīgi lietojot, veidojas dabīgais sūbējums un šīs nianses pamazām izlīdzinās.

Ražošanas procesa beigās, lai aizkavētu ārējo apstākļu ietekmi uz materiālu, gan pulētie, gan vecinātie bronzas būvkalumi tiek apstrādāti ar vasku, kas ir ekoloģiski drošs un tīrāms ar parastajiem tīrīšanas līdzekļiem.

• lakojums aizkavē dabīgā sūbējuma veidošanos un materiāls zaudē savas tipiskās, neatkārtojamās estētiskās īpašības;
• lakas bojājumu vietās veidojas korozija un bronza zaudē virsmas spīdumu.