Misiņš. Materiāla īpašības un kopšanas ieteikumi.

Rokturu industrijā misiņš ir uzskatāms par elegantu, klasisku un pārbaudītu materiālu, taču tas ir prasīgāks un jūtīgāks par alumīniju un nerūsējošo tēraudu. Misiņš ir tipisks sakausējums, kura sastāvdaļas ir jūtīgas pret koroziju un līdz ar to misiņa rokturi bieži vien neglābjami cieš no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes. Misiņš ir materiāls ar vidēji augstu mehānisku bojājumu (piem. skrāpējumu) un nolietojuma noturības pakāpi.

Tāpēc vienmēr rūpīgi jāpārdomā misiņa detaļu izmantošanas vieta un apstākļi.Izvēloties durvju aprīkojumu, vienmēr vajadzētu atcerēties, ka tikai nelakoti misiņa elementi ilgstošā laika posmā, tos pareizi un regulāri kopjot, saglabās savu estētisko pievilcību.

Lakoti misiņa izstrādājumi (arī brunētie, niķelētie un hromētie) zaudē savu spožo virsmu, tiklīdz laka ir bojāta. Bojātajās vietās strauji attīstās neglīta starpkristālu korozija, kas ir likvidējama tikai rūpnieciski sarežģītā un dārgā lakas noņemšanas procesā. Pat sīkākā skrāpējuma vietā atšķiras materiāla tonis, radot estētiski nepievilcīgu skatu. Lakotus misiņa rokturus u.c. detaļas nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot āra apstākļos, kur saule, mitrums un mainīgi laika apstākļi veicina korozijas rašanos.

Alternatīva ir dabīgi vai vaskoti misiņa rokturi, kas lietojot spodrinās paši, kā arī ir kopjami ar parastiem tīrīšanas līdzekļiem. Dabīga nelakota vai vaskota misiņa detaļām materiāla tonis skrāpējuma vietā neatšķiras, materiāls dabīgi oksidējas un ir noturīgāks pret koroziju. Vietas, kas lietojot netiek skartas, pamazām parklājas ar pelēkzaļu patinas kārtu jeb sūbējumu, taču šis sūbējums netiek uzskatīts par materiāla bojājumu, bet gluži pretēji - par cēlas novecošanas liecību, kas piešķir vaskota misiņa detaļām īpašu estētisku valdzinājumu.